14 būtiskākie secinājumi, ko atklāj jaunākais Digital News Report 2017

2017. gada 18. July • Galvenais raksts, Jaunākie raksti, Jaunie mediji, Mediju ekonomika • by

Digital News Report 2017 ir balstīts uz YouGov pētījumu, kurā aptaujāti 70 000 cilvēki 36 pasaules valstīs.

Internets un sociālie tīkli, iespējams, ir veicinājuši sabiedrības uzticības kritumu medijiem, kā arī viltus ziņu (fake news) fenomena veidošanos, tomēr daudzās valstīs saknes šai neuzticībai mediju politiskajā polarizācijā un mediju redakcionālajās simpātijās, liecina Digitālo ziņu pārskats 2017 (Digital News Report 2017).

Pārskats, kas ir balstīts uz 36 pasaules valstīs veiktu 70 000 cilvēku aptauju, atklāj arī to, ka sociālo mediju radītās “atbalss kameras” un “filtru burbuļi” ietekmē dažus, jo, vidēji, sociālo mediju, apkopotājvietņu un meklētāju lietotāji  saskaras ar lielāku plašsaziņas līdzekļu daudzveidību nekā tie, kas nav šo vietņu lietotāji.

Ekonomiskā situācija lielākajai daļai mediju uzņēmumu joprojām ir ārkārtīgi sarežģīta, tomēr ir pamats optimismam: reklāmas bloķētāju izplatības pieaugums ir apstājies, kamēr ziņu abonēšanai tiešsaistē un ziedojumiem, kas veikti mediju organizācijām, atsevišķās valstīs ir tendence augt.

Digitālo ziņu pārskata fokusa grupas parāda, ka arvien vairāk lietotāju nākotnē būtu gatavi maksāt par ziņām internetā, ja vien to saturs būtu pietiekami kvalitatīvs, piemērots un svarīgs.

Šeit apkopojām 14 būtiskākos secinājumus, ko atklāj Digital News Report 2017:

  1. Atsevišķos tirgos sociālo mediju lietojums ziņas iegūšanas nolūkos samazinās, ņemot vērā, ka populārākas kļūst saziņas vietnes, kas piedāvā lielāku privātumu. Piemēram, WhatsApp ziņu lietojumā jau sāk izkonkurēt Facebook tādos tirgos kā Malaizija (51%), Brazīlija (46%) un Spānija (32%).
  2. Tikai ceturtā daļa (24%) aptaujāto uzskata, ka sociālie mediji veiksmīgi nošķir faktus no izdomājumiem, salīdzinot ar 40% aptaujāto, kuri uzskata, ka ziņu mediji ar to veiksmīgi tiek galā. Kvalitatīvie dati liecina, ka lietotāji izjūt sociālo mediju regulācijas trūkumu un algoritmu ietekmi, kas veicina satura kvalitātes kritumu un ļauj ātrāk izplatīties viltus ziņām.
  3. Analizēto valstu vidū pastāv lielas uzticības atšķirības. Proporcionāli visvairāk cilvēku, kas saka, ka uzticas ziņām, ir Somijā (62%), kamēr zemākā uzticēšanās ziņām ir vērojama Grieķijā un Dienvidkorejā (23%).
  4. Lielākajā daļā valstu pētījums parādīja skaidru saistību starp neuzticēšanos medijiem un mediju pieņemtajām politiskajām simpātijām. Tas ir īpaši izteikti vērojams valstīs ar augstu politisko polarizāciju, kā piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Itālijā un Ungārijā.
  5. Gandrīz trešā daļa aptaujāto (29%) atzīst, ka bieži vai dažkārt apzināti izvairās no ziņām. Daudzi to skaidro ar ziņu negatīvo ietekmi uz noskaņojumu, daļa ar to, ka nejūt, ka var ticēt tam, ka ziņas būs patiesas.
  6. Mobilo ierīču lietošana turpina pieaugt un arvien lielākā daļā valstu izkonkurē stacionāro un portatīvo datoru lietošanu ziņu ieguvei. Paziņojumu lietojums mobilajās ierīcēs pēdējā gada laikā ir pieaudzis ļoti būtiski, īpaši, Amerikā (pieaugums par 8%), Dienvidkorejā (+7) un Austrālijā (+4), kļūstot par nozīmīgu ziņu satura nodošanas kanālu. Mobilo ziņu paziņojumu popularitātes pieaugums ir veicinājis ziņu aplikāciju lietojuma pieaugumu.
  7. Nozīmīga izaugsme ir vērojama arī mobilo ziņu apkopotājvietņu segmentā, kur īpaši redzamas ir Apple News, kā arī Snapchat Discover gados jaunākai auditorijai. Abas šīs vietnes aizvadītā gada laikā ir dubultojušas lietotāju skaitu savā mērķa grupā.
  8. Viedtālruņi nu ir kļuvuši vienlīdz nozīmīgi ziņu piekļuvei gan mājās, gan ārpus tās. Arvien vairāk viedtālruņu lietotāju patērē ziņas atrodoties gultā (46%), nevis atrodoties ceļā uz vai no darba.
  9. Ar balsi aktivizējamie digitālie asistenti, kā piemēram, Amazone Echo piesaka sevi kā jaunas ziņu platformas, ASV un Lielbritānijā jau izkonkurējot viedpulksteņus.
  10. Attiecībā uz ziņu abonēšanu tiešsaistē, Amerikā ir redzams ievērojams ‘Trampa efekts’, kas veicinājis abonēšanas pieaugumu no 9 uz 16% un trīskāršojis mediju ziedojumu apjomu. Lielu daļu šo maksājumu ir veikuši gados jauni lietotāji, kas apgāž ideju, ka jauni cilvēki nav gatavi maksāt par saturu internetā, īpaši, ziņām.
  11. Visās valstīs tikai nedaudz vairāk kā desmitā daļa lietotāju (13%) maksā par ziņām tiešsaistē, kamēr atsevišķos reģionos (Ziemeļvalstis) šie dati ir būtiski augstāki, nekā citos (Dienvideiropa un liela daļa Āzijas).
  12. Reklāmu bloķētāju instalēšana uz datoriem ir apstājusies (21%) un turpina saglabāties zemā līmenī arī viedtālruņos (7%). Vairāk kā puse aptaujāto tādās valstīs kā Polija (57%), Dānija (57%) un ASV (52%) saka, ka uz laiku ir atiestatījuši reklāmas bloķēšanu ziņu vietnēs.
  13. Ir gūti jauni pierādījumi tam, ka ziņu zīmoliem sagādā grūtības atrašanās un strādāšana satura izplatīšanas platformām. Eksperiments ar vairāk kā 2000 aptaujātajiem Lielbritānijā atklāja sekojošo: kamēr lielākā daļa spēja atcerēties to, kā piekļuvuši ziņām (Facebook, Google u.c.), ievērojami mazāka daļa aptaujāto spēja atcerēties, kāda ziņu medija zīmola saturam viņi piekļuva caur meklētāju (37%) vai sociālajiem tīkliem (47%).
  14. Austrieši un šveicieši ir visuzticīgākie drukātajiem laikrakstiem, vācieši un itāļi mīl TV ziņu izlaidumus, kamēr latīņamerikāņi daudz labprātāk piekļūst ziņām ar sociālo mediju un saziņas vietņu starpniecību.

Pilnu pārskata tekstu iespējams lejuplādēt Digital News Report mājaslapā šeit >>.

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , , , , , , , ,

Send this to friend