5 atziņas par jauno žurnālistu piemērotību mūsdienu darba tirgum

2017. gada 5. June • Galvenais raksts, Jaunākie raksti, Redakcijas menedžments, Žurnālistu izglītība • by

Vai redakcijās gaida jaunos censoņus? Jā, noteikti! Bet ko no viņiem sagaida? Vai augstskolās iemāca to, kas nepieciešams darbā ikdienas redakcijā?

Ziņu portāla DELFI galvenā redaktora Ingus Bērziņa ziemas izskaņā rosinātā diskusija “21.gadsimta mediju redakcijas – kas tajās strādās rīt?” uzdeva intriģējošus jautājumus. Galvenais no tiem: vai Latvijas augstskolās sagatavo speciālistus mūsdienu mediju videi?

Diskusijā piedalījās tā rīkotājs Ingus Bērziņš,  Latvijas Radio (LR) valdes locekle Sigita Roķe, ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis, laikraksta Diena žurnālists Raivis Vilūns, portāla liepājniekiem.lv redaktors Pauls Kaufmanis.

Tagad, vasaras sākumā, kad studenti meklē prakses iespējas medijos un redakcijas kopā ar augstskolu izlaidumiem gaida arī jaunus darbiniekus, vērts apkopot svarīgāko.

1. Mūžīgais konflikts starp teoriju un praksi, kura nemaz nav.
Teorētisko zināšanu pretstatīšana praksei, prakses idealizēšana un teorijas noniecināšana arī komunikācijas un mediju izglītībā līdzinās pastāvīgam konfliktam starp augstskolām (kuras it kā aizstāv tikai teorētisko zināšanu vērtību) un mediju uzņēmumiem (kuri it kā atzīst tikai spēcīgas praktiskās iemaņas). Izrādījās, ka īsta konflikta nemaz nav.

Sarunas rosinātājs Ingus Bērziņš uzsvēra, ka no profesionāla žurnālista redakcijās sagaida nopietnas zināšanas par sabiedrību un tās struktūru, par tiesisko vidi, par ekonomikas likumsakarībām, par politisko procesu un tā uzbūvi, par kultūras jomām… Tikai tā iespējams ikdienā aptvert daudzveidīgus jautājumus, tos izprast, iedziļināties problēmās. Minētās un citas zināšanas attiecas uz studiju kursiem, kas pieder bieži apšaubītajām “teorijām”: socioloģija, ekonomika, politika, ideju vēsture, kultūras vēsture, tiesību pamati un citi. Arī citi diskusijas dalībnieki, atminoties savus studiju gadus, paziņoja, ka teorētiskie kursi bijuši paši vērtīgākie. “Tie iemācīja domāt,” piebilda žurnāliste un Latvijas Universitātes pasniedzēja Vita Dreijere.

Bet ar to ir par maz!

Jaunajiem žurnālistiem jāizprot profesionālā ētika, jābūt skaidrībai par žurnālista darba galvenajiem principiem, jāprot vākt informācija un tā pasniegt. Lai gan reizēm vēl izskan doma, tā bija arī šajā diskusijā, ka strādāt žurnālistikā var bez izglītības, tomēr pieredze rāda, ka žurnālistiku studējušie strādā daudz veiksmīgāk.

Ko tas nozīmē? Kā sacīja Pauls Kaufmanis: “Ziņas, kādas vajadzīgas mūsu medijā, iemācīsim uzrakstīt, bet svarīgi, lai cilvēks ir zinošs, spēj analizēt, redzēt kopsakarības, ātri aptvert”. Tas nav iespējams bez plašām zināšanām.

Secinājums: redakcijās gaida vispusīgi izglītotus cilvēkus! Praktiskās iemaņas žurnālistikā  ir būtiskas, bet tās neaizvieto erudīciju, vēlmi izzināt, prasmi analizēt un redzēt notikumu kopsakarības.

2. Atslēgas vārds – tava motivācija.
Vairāku redakciju pārstāvji diskusijā minēja, ka reizēm jaunie darbinieki nav gatavi strādāt patstāvīgi, daudz un intensīvi. Bet jārēķinās, ka redakcijas darbojas konkurentu pilnā vidē, reģionos – jācīnās pret lokālo mediju lejupslīdi. Redakcijās vienmēr ir daudz darba, stresu pastiprina nepieciešamība strādāt ātri. Nereti nav laika.

Diskusijā dažādos kontekstos tika pieminētās slavenās sociālās prasmes, kas arvien biežāk tiek iekļautas veiksmīga darbinieka aprakstos. Vēlme sevi pierādīt, ātri mācīties, aizrautība, gatavība darīt ko jaunu, spēja ievērot termiņus, parādīt, ka uz tevi var paļauties – tas ir ļoti svarīgi jebkura medija redakcijā.

Secinājums: Redakcijās gaida jaunos darbiniekus, bet no viņiem sagaida gatavību smagi un patstāvīgi strādāt.

3. Esi gatavs multimedialitātei!
Grūti iedomāties tēmu, ko nevarētu parādīt grafiski vai citādi vizualizēt, sacīja Raivis Vilūns no laikraksta Diena, kurš pats vēl nesen bija students. Redakcijās sagaida, ka jaunie žurnālisti prot informāciju pasniegt dažādos veidos un vidēs. Attēlu un skaņas apstrāde, datu vizualizācijas lietotņu pārzināšana pieder nākamā redakcijas darbinieka pamatiemaņām. Tas pats attiecas uz informācijas vākšanu, atlasi un savu publikāciju komunikāciju sociālo mediju vietnēs.

Pieredzējušie darbinieki, kuri mācījušies citā laikā, kad tehnoloģiju prasmēm nebija tik liela nozīme vai pašreizējās tehnoloģijas nebija ieviestas mediju darbā, cer uz jauno kolēģu prasmi esošo saturu pielāgot dažādām platformām.

Secinājums: mobilā žurnālistika, infografikas, datu žurnālistika, mediju satura mārketings sociālajos tīklos – tas viss pieder pie ikdienas darba 21.gadsimta redakcijās.

4. Piedodiet, jums ir arī trūkumi!
Nevērība pret valodu, vienkāršu gramatikas un stila likumu nepārzināšana, komiskas terminu izmantošanas kļūdas – tas kaitina gan redakciju pārstāvjus, gan augstskolu pasniedzējus.

Vēl vairāk kaitina neorientēšanās pamatjautājumos, esošās informācijas neizmantošana. Tāpēc studentu un daudzu jauno žurnālistu darbi ir primitīvu kļūdu pārpilni. Neatkārtošu piemērus, kas ilustrē trakākos gadījumus.

Savas informētības uzturēšana ir svarīga. Bet valoda ir mediju profesionāļa darba instruments – tās trūkumus pamana gan darba devēji, gan auditorija.

Secinājums: pastāvīga valodas kopšana, uzlabošana, izteikšanās prasmes dažādošana ir ļoti svarīga. Publiski pieejamās informācijas valodas un stila kvalitāte ir tik zemā līmenī, ka tā steigšus jālabo!

5. Mums arī ir pretenzijas!
Redakcijās gaida jaunus darbiniekus, bet vai sagaida?

Darba ritms ir tik intensīvs, ka daudzās redakcijās nepietiek resursu, lai apmācītu jaunos darbiniekus. Liela daļa jauno žurnālistu savu pirmo darba vai prakses vietu atrod ziņu aģentūrā LETA. Tur uzkrāta liela pieredze, kā ievadīt profesijā jaunus cilvēkus.

Latvijas Radio nemaz nav iespējams uzsākt darbu, ja neesi aizgājis uz runas stundām, ja neesi apguvis radio darba specifiku. Būtībā LR pastāvīgi nodarbojas ar radio žurnālistu sagatavošanu, bilda Sigita Roķe. Liepājā, portālā liepājniekiem.lv gaida un nesagaida jaunos mediju profesionāļus ar svaigiem diplomiem, tāpēc sagatavo darbam redakcijā tos, kuri vēlas strādāt.

Bet dažam jaunajam žurnālistam gadījies, ka vienā otrā redakcijā nav neviena, kas palīdz iejusties, paskaidro un velta laiku, lai jaunais darbinieks varētu labāk uzsākt darba gaitas. Slikta pieredze var sabojāt visu prieku par iespēju strādāt medijos. Šie diskusijas auditorijas pārstāvju iebildumi tika pieņemti, redakciju pārstāvjiem paškritiski atzīstot, ka reizēm pietrūkst laika un vērīguma, lai ieraudzītu, ka kādam jaunajam kolēģim vajadzētu veltīt vairāk uzmanības. Un tomēr! Redakcijas gatavas būt pretimnākošas, ja vien redzēs, ka vērts investēt laiku un citu kolēģu enerģiju jaunā darbinieka izaugsmē (skatīt šī saraksta 2.punktu un citus arī)!

 

Interešu atruna: autore ir bakalaura studiju programmas “ Žurnālistika” vadītāja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātē. Šajā rakstā apkopota un atlasīta diskusijā izskanējusī informācija, kas papildināta ar subjektīvām pārdomām pēc pasākuma.

 

Foto kredīts: flickr.com, CC – Alan Cleaver, Newsroom

Print Friendly

Atslēgvārdi:, , , , , , ,

  • Fokuss

    Citiem vārdiem, žurnālistam jābūt ar tik plašu spēju un rakstura īpašību komplektu, kā reti kurā profesijā, turklāt vēl jāstrādā daudz, ātri un intensīvi! Un cik žurnālists par šādu supermena darbu saņem? Laikam jau ne mazāk par 2000 uz rokas? Vai tomēr ne? 😉

Send this to friend