Nezina, ko grib? Vai nezina, ko piedāvā?

2010. gada 19. December • Ētika un kvalitāte, Žurnālistu izglītība • by

Pēc tam, kad “Dienas mediji” galvenais redaktors Guntis Bojārs pirms mēneša savā komentārā publicēja kritiku par žurnālistikas studiju kvalitātes līmeni Latvijā, atbildi parādā negribēja palikt nedz bijušie un esošie studenti, nedz augstskolu mācībspēki.

Kā izskaidrot to, ka augstskolās ik gadu vairāki simti jauniešu sāk studēt žurnālistiku vai komunikācijas zinātnes, bet “sausais atlikums” jeb medijus sasniegušo un novērtējumu guvušo jauno profesionāļu skaits ir apgriezti proporcionāls? Vai tiešām augstskolas nesagatavo konkurētspējīgus un vispusīgi izglītotus jaunos mediju darbiniekus vai tomēr arī pašās mediju organizācijās ir savas nepilnības?

Piedāvājam divu vadošo Latvijas augstskolu žurnālistikas programmu vadītāju viedokli par šo jautājumu.

Piemēram, Anda Rožukalne, Dr.sc.soc., Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras Bakalaura studiju programmas “Žurnālistika” vadītāja norāda:
“Būtu jārunā precīzāk, izvērtējot konkrētas prasības un konkrētas satura daļas, lai varētu veikt sīkāku analīzi, citādi tā ir vispārīga zīmogošana, atsevišķu pazīmju vispārināšana. Tā skumjā patiesība ir sekojoša, ka visās profesijās, visā sabiedrībā, tikai neliela daļa cilvēku pamazām kļūst izcili, ir izteikti motivēti, ar vēlmi attīstīties, jo pārējie tomēr ir vidējā līmenī. Tā ir arī žurnālistikā, starp redaktoriem, producentiem, tikai publiskā vidē slikta kvalitāte, muļķība un slinkums ir vieglāk pamanāmi. Arī žurnālistiku, tāpat kā ekonomiku, tieslietas, inženierzinātnes un agronomiju (vai citas jomas) studē ne vien cilvēki, kas vēlas ko sasniegt, bet arī studenti, kam ir vienldzīga sava kvalitāte, kas nav motivēti, kuri neapgūst pat daļu no augsskolas piedāvātā. Tomēr es uzskatu, ka saruna pēc principa – mediji nav ideāli, žurnālistikā ir trūkumi, tāpēc, ka jūsu studenti ir slikti, būs neauglīga, tā veicina sastingumu.”
Visu viedokli lasi: http://diena.lv/lat/politics/viedokli/rozukalne-katra-medija-ir-atskirigs-prieksstats-par-to-kas-ir-kvalitate

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše norāda:
“Redakcijās studenti nokļūst situācijās, kurās viņi ir spiesti rīkoties pretēji labai žurnālistikas praksei, par ko mācījušies universitātē.”
Visu viedokli lasi: http://7guru.lv/interview/article.php?id=71728

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , ,

  • Raivis

    Bojāra izteikumi, bija absurdi, un kā A. Rožukalne atbildēja – katrā profesijā ir slikti darbinieki un ir talantīgi un centīgi.
    Pats kā komunikāciju zinātnes students varu teikt, no studentu skata punkta – mums jau nav kas iemāca. Universitātē iemāca teoriju, var iemācīt, kā rakstīt un sastādīt ziņas, var iemācīt ziņu veidošanās principus, bet prakse ir kas cits. Mēs varam izlasīt visas braukšanas pamācības grāmatas, varam uz simulatoriem simtiem reižu iziet treniņu programmas, bet dienas beigās atrodoties īstā mašīnā krustojuma vidū, kad tā pēkšņi noslāpst, pirmās pāris reizes mums tāpat iestāsies panika un rokas vicināsies pa gaisu, nezinot ko darīt. Lai Bojāra kungs dod mums prakses iespējas un ar laiku liela daļa kļūs par profesionāļiem, kas pārspēs ”pat” viņu.

  • Zigurds Mežavilks

    žurnalistikas fakultātes utl ir jālikvidē, ja sausais atlikums tik niecīgs. Atliek tikai šurnalistikas maģistra programa citu zinatņu bakalauriem. Tādu ceļu gājis vienīgais latviešu izcelsmes Pulicera prēmijas laureāts Ēriks Hils, kas beidzis Stenforda universitāti un tikai tad mācijies teoretiski un praktiski žurnālistiku.

Send this to friend