Manipulācijas ar saturu Vikipēdijas platformā

2014. gada 6. April • Reklāma un mārketings, Sabiedriskās attiecības un propaganda • by

Vikipēdija (Wikipedia) sāka darboties 2001.gadā un šajā laikā ir kļuvusi par vienu no visvairāk apmeklētajām vietnēm tīmeklī. Žurnālisti un pētnieki zina, ka viņiem nevajadzētu paļauties uz tajā publicēto informāciju, tomēr kārdinājums to izmantot laiku pa laikam ir spēcīgs.

Mārvins Opongs (Marvin Oppong) ziņojumā Oto Brennera fondam (Otto Brenner Foundation) padziļināti aplūko Vikipēdija pieejamās informācijas precizitāti un ticamību, pievēršot īpašu uzmanību tam, kā ar šo informāciju var manipulēt.

Opongs cenšas analizēt slēptās sabiedriskās attiecības un PR vācu Vikipēdija versijā. Viņš atklāj paņēmienus, ko uzņēmumi un dažādas ieinteresētās personas, piemēram, politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas, var izmantot, lai mainītu Vikipēdijas saturu savā labā. Opongs pats nedefinē sabiedriskās attiecības, taču no pētījuma izriet, ka ar tām tiek saprasta mērķtiecīgi manipulēta informācija pretstatā neieinteresētām enciklopēdiskām zināšanām.

Vikipēdija kopējais saturs sastāv no aptuveni 30 miljoniem rakstu, gandrīz 1,7 miljoni no šiem ierakstiem ir vācu segmentā. Šo vietni ik mēnesi apmeklē apmēram 500 miljoni unikālo lietotāju. Pats svarīgākais – Vikipēdija lapas bieži iznirst kā pirmās Google meklēšanas rezultātos vai arī atrodas meklējumu rezultātu pirmajā lapā.

Plašsaziņas līdzekļi bieži publicē saiti uz sākotnējo tīmekļa vietni: Vācijā Tageszeitung un Süddeutsche Zeitung ir starp vietnēm, kas veido aktīvas saites arī uz Vikipēdija vietni savos mājaslapas rakstos.

Attiecīgi, nav jābrīnās, ka uzņēmumi ir ieinteresēti apvienot savu potenciālu, lai nokļūtu miljoniem cilvēku redzeslokā. Rafaels Rāns (Raphael Rahn) no Lewis PR, kurš ir viens no diviem ekspertiem, kurš intervēts ziņojuma ietvaros, saka: “Ikvienai kompānijai interesē būt atspoguļotai Vikipēdijas saturā.”

Daniels Rēns (Daniel Rehn) no achtung! sabiedrisko attiecību aģentūras novērojis, ka uzņēmumi mūsdienās ir ieinteresēti, lai viņu zīmols tiek saistīts ar noteiktām vērtībā, emocijām un stāstiem. Sociālie mediji kā, piemēram, Facebook vai Youtube noteikti ir labākie mediji, ar kuru starpniecību to nodrošināt, tomēr vidējam interneta lietotājam Vikipēdija joprojām ir un paliek pirmais atsauksmes avots un primārais avots faktuālai informācijai.

Vikipēdijas gadījumā atvērtā platforma, ko laika gaitā izveidojuši brīvprātīgi satura radītāji, reizē ir tās lepnums un arī vājais punkts, jo ikviens var kļūt par informācijas sniedzēju. Tieši šī platformas atvērtība padara to par iespējamu kanālu dezinformācijas un melu izplatīšanai, ko ne vienmēr spēj novērst pat mūsdienu “kolektīvā inteliģence”. Opongs runā par veselu instrumentu kopumu, kas palīdz platformā iepludināt sabiedrisko attiecību saturu. Šīs metodes var ietvert gan satura izņemšanu, pārrakstīšanu jeb labošanu, ziņošanu par nepatiesu informāciju, kā arī līdzdalību redaktoru forumā. Piemēram, apmaksātie redakotri var iefiltrēties brīvprātīgo redaktoru sabiedrībā, rakstot daudz būtiskas, reklāmu nesaturošas informācijas, lai, iemantojot augstāku reitingu lasītāju vidū, vēlāk var izmantot to ļaunprātīgi, iepludinot sistēmā sabiedrisko attiecību saturu. Dažkārt tiek organizēti pasākumi redaktoriem, piemēram, apaļie galdi vai tekstu rakstīšanas darbnīcas, kuros ikviens var piedalīties, lai iejuktu kopējā masā un iemantotu citu satura veidotāju uzticību. Turklāt sabiedrisko attiecību speciālisti var izveidot, tā saucamos, viena mērķa (single-purpose) kontus un izmantot dažādas IP adreses.

Ieinteresētās puses var izmantot arī informācijas izņemšanas iespēju. Lai gan nav viegli izdzēst no Vikipēdijas negatīvu saturu, tas tomēr ir iespējams, ja apbruņojas ar “drosmi un mazliet veiksmes”. Autors min vairākus gadījumus, kad Vikipēdijas saturs ir ticis mainīts un palicis nepilnīgs mēnešiem ilgi. Tā tas bija, piemēram, ar ierakstu par farmācijas kompāniju Boehringer Ingelheim. Izmantojot datoru, kas reģistrēts ar uzņēmuma IP adresi, kāds izdzēsa neglaimojošo sadaļu par to, ka uzņēmums ražo Agent Orange, bīstamu herbicīdu, kas tiek izmantots ķīmisko ieroču ražošanā. Ziņojumā arī minēts, ka narkotiku bizness īpaši aktīvi iesaistās Vikipēdijas satura veidošanā un pārveidošanā. Uzņēmumi cenšas uzlabot savu tēlu, cenšoties dzēst kritisko informāciju no rakstiem par savu zīmolu.

Politisko sabiedrisko attiecību un propagandas klātbūtne ir vēl viens jutīgs temats, jo politiskie spēki un to pilnvarotie vai pietuvinātie, cenšas izmantot tiešsaistes enciklopēdiju, lai gūtu publicitātes punktus. Ziņojumā minēts kāds gadījums, kad īpaši entuziastisks Vikipēdijas autors, kurš bija kaislīgs diskusiju dalībnieks, atbildot par gandrīz 15 000 dažādu tēmu ierakstu, starp daudzajām aktivitātēm bija arī kādas 15 reizes labojis lapu par Vācijas Brīvo demokrātisko partiju, dzēšot kritiskus apgalvojumus, kā arī saites uz nelabvēlīgiem masu mediju materiāliem. Nosacījums par brīvprātīgo autoru anonimitāti nozīmēja, ka citi redaktori nevarēja noskaidrot to, vai konkrēto labojumu veicējam ir kāda saikne ar šo vai citu politisko partiju.

Arī starp “parastajiem” lietotājiem nav mazums gadījumu, kas izraisa aizdomas par negodīgu rīcību. Ziņojumā minēts, ka arī augstākā ranga Vikipēdija vadītājiem var aizrādīt par iespējamu interešu konfliktu. Opongs vērš uzmanību uz stāstu par Arne Klempertu (Arne Klempert), kas sāka strādāt lielā sabiedrisko attiecību aģentūrā, kamēr vēl ieņēma amatu Wikimedia Foundation valdē, kas ir Vikipēdijas izveidota bezpeļņas organizācija.

Ziņojums noslēdzas ar vairākiem ierosinājumiem par to, kā nākotnē varētu novērst informācijas manipulācijas Vikipēdijas platformā. Piemēram, Vikipēdijas kontiem, kas izveidoti kāda uzņēmuma vai ieinteresētās puses vārdā, skaidri tas būtu jānorāda. Vajadzētu piemērot sankcijas gadījumos, kad Vikipēdijas noteikumi tiek pārkāpti.  Visbeidzot, vajadzētu atbalstīt kopējās mediju lietotprasmes uzlabošanu, kas būtu jāveic izglītības iestādēm.

Ziņojums ir pieejams vācu valodā Otto Brenera Fonda mājaslapā: Oppong, Marvin (2014) Verdeckte PR in Wikipedia: Das Wetlwissen im Visier von Unternehmen

Foto kredīts: Cary Bass / Flickr Cc

Print Friendly

Send this to friend