Radio SWH. Starp spožām, bet krītošām komētām

2014. gada 18. February • Mediju ekonomika, Mediju žurnālistika • by

Radio SWH sagādājis jaunumus Latvijas komercradio tirgū. Tikko izveidots kanāls Radio SWH Gold, internetā raidīs jauniešu Spin FM. Saņemts NEPLP sods. 20 gadu jubilejas gads pagājis, mainot formātu un ētera personības. 

“Konkurenti ir nekaunīgi dzīvīgi, bet reklāmas cenu dempings man bija kā dakšiņa mugurā,” saka Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics, ar kuru runāju par radio Īrijas īpašnieku Comunicorp Group, apmaksātu saturu, reklāmu, dīdžejiem…

–  Kā vērtē konkurenci komercradio tirgū?
Ar mūziku vairs nevari vinnēt. Jāatrod niša, kurā esi numur viens. Jaunās nišas radio stacijas uzplaiksnī, pievērš sev uzmanību, bet nevar to noturēt. Tāpēc visi mazo staciju veidotāji, ja tos neatbalsta liela kanālu grupa, nevar savā nišā noturēties. Nišas radio var iedot vēl vienu mērķauditorijas grupu lielākam radio uzņēmumam, tad tas interesē reklāmdevējiem. Mazās radio stacijas var pastāvēt tikai hobija līmenī. Tāpēc cieš radio Rīga Radio, Radio 101 (tagad 1Biznesa radio), Boom FM. Tās ir ļoti labas nišas stacijas, ar piebildi, ja tās ir trešās ceturtās kādas grupas sastāvā.
Jaunie radio visi iedod komētas efektu. Sasprindzina pārējo uzmanību – mežā ir ienācis jauns zvērs, reklāmas naudai atkal jāsadalās, vēl viena mute nākusi klāt.
Radio ir salīdzinoši lēts medijs. Turīgam cilvēkam, kam bijuši kādi kompleksi, saistīti ar vēlmi būt tuvāk mūzikai, dziedāt vai būt dīdžejam, un viņam tas nav bijis, tad viņš, biznesā nopelnījis 150 000, var mierīgi uztaisīt radio. Pēc tam viņam peļņa vairs neinteresē, jo viņš apmierinājis savu ego. Tādas ir daudzas radio stacijas.

– Kuras tad ir tādas?
Kādreizējais QBS, tagad Retro FM. Tur arī ir džeks, kas agrāk bija Radio SWH+. Tad viņa tēvs dabūja Ventspils naftas naudu, nopirka frekvenci… Rīga Radio arī. Puisis dabūja naudu un spēlē tādu mūziku, kādu grib. Forši! Bet kāpēc to darīt par tik lielu naudu. Varētu sarakstīt sev desmit matricas un klausīties. Nē, vajag būt biznesā. Bet reklāmas aģentūras ir haiziviski, skarbi veidojumi. Ļoti agresīvi pret medijiem.

– Kā tas izpaužas?
Došu tev naudu vai nedošu! Viņš saka – es varu dot 150 000. Ja tu vari kādam tādu summu dot, tu jūties baigi lielais. Tā ir klientu nauda, bet tajā brīdī tu jūties, it kā tā ir tava nauda… Viņi saka – es tev iedošu to naudu,  bet – ko tu man vēl iedosi? Parasti prasa lielāku aģentūras procentu. Normāli ir 12%–15%, bet prasa vairāk. Ja nedosi, aiziešu pie Uģa Poļa uz Super FM. Polim svarīgi iznīcināt konkurentu, viņš apsolīs vairāk. Aģentūra atnāks un teiks: es pie Poļa varu to visu dabūt trīs reizes lētāk, piedod, nevaru atteikties. Tā var notikt. To varētu norakstīt uz kapitālismu, bet aģentūras atgriežas tikai pie radio stacijām, kuru auditorija ir sākot no 150 000 klausītāju.

– Tev pašam grūti gāja ar jauniešu kanālu Spin FM?
Jauniešu niša bija tikai European Hit Radio (EHR). Tur bija iespēja. Kad ienācām, šķita, ka gados jaunu cilvēku auditorija ir lielāka. Pārrēķinājos. Mēs raidām ap Rīgu, bet daudzi jaunieši ir ārpus Rīgas. Lielākā vilšanās, ka jaunākā auditorija mazāk patērē medijus frekvenču izpratnē, viņiem svarīgāks ir internets, aplikācijas. Neviens no sīkajiem, atnākot mājās, neieslēgs frekvenču radio, lai klausītos raidījumu. Tāpēc ielikām lielu naudu Spin FM mājas lapā, kurā cilvēks pats var veidot savu Spin FM, izmantojot tur esošo mūziku.
Spin FM frekvenci atstājām Radio SWH Gold. Tā mums ir piektā stacija. SWH grupā mums nebija radio birojiem, tādu vispār nav daudz. Radio klausītājam, kam nevajag konkursus, komentārus dziesmai. Viņam vajag foršu mūziku un ik pa laikam ir 3 minūšu ziņas.

– Tu esi viens no tiem, kas iebilda pret sabiedriskā radio jauniešu kanāla pieci.lv projektu.
Man tajā ieguldītā summa šķiet neadekvāta. Pusmiljons latu mazai nišas stacijai… Viss SWH tika uzbūvēts no 300 000 USD. Pieci.lv būs forša, bet niša, kura labākajā gadījumā dabūs (atkarībā no apraides pārklājuma) 40 000–60 000 klausītāju. Tā ir valsts nodokļu maksātāju naudas izmešana skurstenī. Un arī mūsu Spin FM pūliņi turpat. Labāk nauda būtu noderējusi LTV vai LR galvenajām programmām. Bet, ja esam bagāti, lai nu tā būtu.

– Kā vērtē pieci.lv koncepciju jauniešiem piedāvāt saturu, kas nav tikai popkultūras mūzikas slānis?
Ar radio pieci.lv strādā noteikta viedokļa veidotāji, tā ir a la hipsteru un Positivus auditorija – ap dažiem desmitiem tūkstošu. Ja pieci.lv klausītāji uzzinās no radio, kur iet mācīties, kur pavadīt laiku, kā izdzīvot ar noteiktu naudas summu, cepuri nost. Ja šis radio pārstāvēs tikai festivāla Positivus muzikālo vidi, foršu, bet tomēr ierobežotu, neredzu ieguldītās naudas jēgu. Svarīgi, lai tas nekļūst par valsts naudas komerckanālu, čakarējot reklāmas tirgu.

– Kas notika, kad Radio SWH nomainīja saturu?
Reanimācijā var uzturēt ķermeni pietiekami ilgi, ja tev ir līdzekļi un medicīnas sasniegumi. Es runāju par “BB brokastu” izbeigšanos. Es nedzinu Ufo (Kasparu Upacieri) prom, tikai norādīju, ka viņš jau gadus četrus neko nedara sevis attīstīšanā. Viņš veģetēja uz sava dabiskā talanta rēķina. Ufo un Fredim ļoti labi maksāju, iespējams, viņi bija vislabāk novērtētie raidījuma vadītāji Latvijā. Abi piesaistīja reklāmu un man nebija žēl, līdz brīdim, kad šķita, – Ufo to izmanto, neko no sevis nepienesot. Ķeizargrieziens bija jātaisa. Vienojoties visām pusēm, nolēmām, ka to darīsim 20 gadu ēnā. Mums nebija ko likt vietā, jo tas notika ātri. Sākumā Ufo piedāvāju samazināt atalgojumu vai kaut ko piestrādāt ar sevi, viņš neizvēlējās ne vienu, ne otru. Izvēlējās aiziet. Toties notika Gustava Terzena, arī Mielava atgriešanās, atdzīvinot krīzes nogurdinātos radio vakarus. Svētdienās Comedy Club formātā sāka „Svētdienas bole” .

– Parunāsim par sāpīgo – par satura ietekmēšanu. Radio SWH un Spin FM saņēma NEPLP sodu par ietekmētu saturu Izglītības un zinātnes ministrijas sponsorētajos raidījumos. Kā tu to skaidro?
Neviens nevar atnākt un pateikt, uzdodiet man tādu un tādu jautājumu. Raidījumu vadītājiem nekad neviens nav pateicis, ka tam un tam tu laizi kurpes. Saturs šeit nevar būt nopirkts, nu nevar! Dīdžejs var uzdot jautājumu, bet neviens nevar pateikt – pasaki, kāpēc es esmu tik labs.
Klausies, kad ekonomika ir tādā stāvoklī, tu esi darbiniekiem pateicis – mēs savilksim jostas… Raidījuma vadītājam reklāmnieks pasaka, ka piecas minūtes ir nopirktas, viņš atceras par savu nenomaksāto līzingu un mēģina izdabāt.  Pilnīgi lieki, jo to neviens neprasa. Šīs piecas minūtes ir nevis tāpēc, lai viņu glaudītu pa spalvai, bet lai dotu iespēju piekļūt pie mikrofona.
Grūtie laiki ir izkropļojuši pieeju klientiem, to es varu atzīt. Pagājis laiks, kad atnāca klients ar savu džinglu un Zigmars [Liepiņš, agrākais SWH vadītājs] to nepārraidīja, jo mūzika nelikās mākslinieciski augstvērtīga. Varēja mierīgi nepaņemt naudu, bija pārtērēti visi reklāmas laiki, varējām atteikties no reklāmas, ja nepatika, kā tā skan.
Bet brīdis pirms kādiem gadiem bija tāds… Pie tā vainīgi konkurenti, kas dempingoja cenu. Par šādām lietām ir jāatbild diezgan smagi. Viņi naturāli sagrāva šo tirgu! Es runāju par Uģi Poli, kas vienpersoniski nolaida cenu. Tas bija drausmīgs trieciens. Ja tu parunātu ar Skonto, ar MixFM, Star FM tie ir lielie spēlētāji, kuri no šī tirgus dabūjuši mugurā dakšiņu un es esmu ar piecām dakšiņām mugurā.
Par NEPLP sodu. Tas ir stimulējoši, vienā brīdī paglauda, citā – uzšauj. Kāpēc pagriežu otru vaigu? NEPLP ir pieņēmis un ceru, ka līdz galam novedīs svarīgu lēmumu, kas ieies mediju vēsturē. Sagatavoti grozījumi, lai ierobežotu retranslācijas no ārzemju radiostacijām, atstājot 20% pieļaujamo retranslāciju. Nevar kļūt par mediju, pārraidot tikai citā valstī veidotu saturu.

– Kas Radio SWH notika ar Māra Zandera Panu Kleksi? Vai viņa komentāri beidzās politiska spiediena dēļ?
Man bija baigi smieklīgi uz to noskatīties. Zanderam ir izdevīgi būt statusā, ka viņš ir a la „neatkarīgs”, ja kāds no viņa atsakās, tad tas ir politiskas gribas žests. Tas bija tikai mans un Filipa [Filips Rubenis, Reklāmas daļas vadītājs]lēmums, jo sākumā Panam Kleksim bija 3 minūtes, beigās tās bija 12 minūtes. Fredim teicu, uzliec smilšu pulksteni, 5 minūtes, ne vairāk. Fredis: “Neko nevaru padarīt, Zanderam aizlīst ciet un viņš runā.” Bet rīta programmā gribam jokus, labu garastāvokli, mūsu dienas sākums bija apaudzis ar 20 minūšu Zandera šovu. Es teicu, lai no rīta paliek “Dienas jautājums” 3 minūtes, vakarā – “Dienas apskats”. Zanders to uztvēra kā represiju. Nekad nebiju teicis, lai viņš iet prom no radio. Nekad neesmu teicis, tagad runā par to sliktu un par to labu. Viņš radio bijis tik pasargāts, kā neviens. Nekad Zanderam neesmu prasījis, lai runā kaut ko manās vai kādas partijas interesēs. Varu pateikt pilnīgi godīgi, liekot roku uz sirds, ne Šķēle, ne Lembergs, ne Šlesers, ne Repše neviens, pilnīgi nekad neviens cilvēks, man nav lūdzis noņemt Zanderu. Pašam Zanderam vislabāk vajadzētu zināt, ka te nekā tāda nav. Pats nekad neesmu bijis nevienā partiju. Uzskatu, kā medija vadītājs nevaru būt partijā. Tā tu automātiski nostādi sevi pretī visām pārējām partijām, tu neesi godīgs pret savu vai citām partijām. Karot nav mans mērķis. Šis ir tīrs radio mediju biznesa, nevis politikas projekts.

– Kādas ir tavas attiecības ar Radio SWH īpašnieku Īrijas Comunicorp Group?
Mans īpašnieks Deniss O’Braiens (Denis O’Brien) ir arī lielas avio kompānijas viens no lielākajiem īpašniekiem. Ja viņš kaut reizi man būtu jautājis, klau, pie jums ir Rynair, viņa liels konkurents Īrijā, vai jūs ziņās par Rynair stāstāt labu vai sliktu. Tas ir zem viņa goda, viņam interesē tikai viens, vai man radio iet labi.
Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Īrijas otrs bagātākais cilvēks. Kļuvis par miljardieri ar biznesu, nevis privatizējot Sibīrijas niķeļus. 1989.gadā viņš sāka vadīt radio staciju, viņam ir biznesa partnere – rekāmas nodaļas vadītāja. Deniss dabūja Īrijas apraidi un tad viņam paveicās, tāpat kā Baltkom [Pēterim] Šmidrem, viņš dabūja licences mobilajiem sakariem. Viņam bija iespējas attīstīt mobilo sakaru tīklu, ko vēlāk nopirka angļu British Telecom. Pēc tam viņa Digicel Group ieguldīja nopelnīto Karību Salās, Centrālamerikā un citur, kur mobilo sakaru nebija. Uztaisīja biznesu, kas gadā pelna simtiem miljonus.
Denisa mīlestība ir radio. Eiropā viņam ir 42 radio un TV stacijas. Dabūjis „pa muti ” Krievijā, Ukrainā, jo tur kontrolēt biznesu nav iespējams. Tāpēc Deniss palicis Austrumeiropas civilizētajā pusē, kur viņš atrada mūs…
Ikdienā visu kontrolē viņa biznesa partnere. Man ir labs kontakts, es viņu respektēju. Esam kādi 10 galvenie radio vadītāji no dažādām valstīm, kuri tiek sapulcināti uz biznesa mītiņiem visaugstākajā līmenī. Man patīk, kā Lusija Gafnija visus savāc kopā, kā paslavē, kā reizēm nosauc visus par resnajiem slinkajiem runčiem. Tās ir tikšanās reizi 3 mēnešos, kad uz Dublinu vai kur citur Eiropā atbrauc visi mediju vadītāji un Denisam O’Braiena kungam pastāsta, kas un kāpēc notiek. Mēs atskaitāmies. Tad man parasti saka, Jāni, esi drosmīgāks, ko tu vēl vari darīt! Kā varam ar savu lielo ģimeni palīdzēt. Viņi uzsver ģimenes sajūtu biznesā. Tā ir baigā pieredze, ko šeit Latvijā nevar gūt, jo mums nav 50 gadus gara civilizēta biznesa pieredze. Tur mums uz tāfeles biznesa darbības cipari ir vienādi, tikai citi runā par miljardiem, miljoniem, mēs par simtiem tūkstošu.

– Kāda ir īpašnieka vīzija?
Viņa vīzija ir tāda, ka viņš negrib mūs pārdot. Kad 2007.gadā nopirka Radio SWH, tās bija 3 radio stacijas, no kurām viena bija nacionālajā apraidē, Radio SWH Rock un SWH+ bija lokālās, ap Rīgu. Tagad esam 5 kanāli, šajā laikā grupa ir gandrīz dubultojusies. Deniss saprot, ka te LV neiet spīdoši, peļņas lielas nebūs. Viņš saka, Jāni, kamēr krīze, pa to laiku attīsties. Tāpēc ieliku naudu SpinFM, nopirkām Rīgas frekvenci, attīstījām Radio SWH+ Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī. Man bija baigi grūti viņam pateikt, ka ar SPIN FM nesanāca, kā tas bija Īrijā, tāpēc metamies citā virzienā, jo valsts ir ielikusi pusmiljonu pieci.lv. Paldies Dievam, viņš mani „nenošāva”, teica, labi, tu zini, kā vajag, lai iet Radio SWH Gold, bet SpinFM paliek internetā.

– Vai īpašnieks nosaka Radio SWH kanālu formātus?
Nē, viņš prasa, vai jaunā radio stacija varēs izcīnīt nišu. Tu viņu nevari piečakarēt. Nav tā kā lielam naudas maisam, kam radio lietās vari sapūst pīlītes, Deniss zina, kā uzbūvēt radio tirgu. Dažreiz domāju, Deniss O’Braien, tev ir 3 miljardi naudas, dzīvokļi visā pasaulē, privātā lidmašīna… Kad viņš atbrauc, aizejam vakariņās un viņš visu laiku vienalga strādā, atbild uz jautājumiem, pieņem lēmumus. Īsziņas nāk līdz vēlam vakaram. Viņš dabū adrenalīnu no tā, ka ir vajadzīgs. Tur nav runa par 2000 naudiņām, bet par miljoniem. Tāds ir miljardiera liktenis. Viņš iet gulēt 12 vakarā un jau septiņos no rīta ir augšā. Mēs ar tevi simtreiz mierīgāk dzīvojam. Varam aiziet uz teātri, varam arī neaiziet. Viņš ir biznesa jūgā. Nevajag iedomāties, ka cilvēki, kam ir nauda, vienkārši laiž burbuļus un neko nedomā, nedara. Es no Denisa varu tik daudz mācīties šo biznesa asumu, vēlmi riskēt un to, ka šis cilvēks tomēr nepazaudē realitātes sajūtu.

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , ,

Send this to friend