Vecmodīgi vakara televīzijas ziņu izlaidumi joprojām ir populārāki kā ārzemju ziņu iegūšana internetā, un skatītāji ir daudz ieinteresētāki par ārzemju ziņu saturu, nekā paši domā, izriet no pētījuma, ko veicis Oksfordas Universitātes Reuters žurnālistikas pētījumu institūts (Reuters Institute for the Study of Journalism).

Ziņojumā uzsvērts, cik svarīgi ir rūpīgi atlasīti televīzijas ziņu sižetus laikā, kad sociālie tīkli izpelnījušies kritiku par dezinformācijas izplatīšanu par lieliem starptautiskiem notikumiem, piemēram, nesen notikušajiem sprādzieniem Bostonas maratona laikā. Pat Associated Press, ASV ziņu aģentūra, kas lepojas ar vienmēr pārbaudītas informācijas publicēšanu, atvainojās pēc tam, kad hakeri ielauzās tās oficiālajā Twitter kontā un izsūtīja viltus ziņojumu par to, ka Baltajā namā ir noticis sprādziens.

Pētījums “Auditorijas apetīte pēc ārzemju ziņām TV un internetā” analizē, kā auditorija un lasītāji vērtē BBC starptautiskās ziņas 2010.-2011.gadā, gadā, kad kanāla sktītāji tika teju pārbaroti ar ārvalstu notikumu apskatiem.

Lielākos ārzemju ziņu stāstus šajā periodā raksturo trīs iezīmes. Daži no notikumiem, revolūcija ​​Tunisijā un Ēģiptē, kas sekoja Lībijas līdera Kadafi gāšanai, iezīmēja ievērojamas pārmaiņas pasaules politiskajā ainā. Citi notikumi, kā, piemēram, zemestrīce Haiti, postošais cunami Japānā un milzīgie plūdi Pakistānā, tikmēr atbilda jau ierastajiem modeļiem, kā mediji ziņo par lielām dabas katastrofām. Tikmēr, piemēram, Čīles kalnraču glābšana ierindojama starp sirdi plosošiem cilvēkstāstiem ar laimīgām beigām.

Pētījums atspēko ierastos apgalvojumus par to, ka auditoriju neinteresē starptautiskās ziņas un un ka pārlieks ārzemju ziņu satura pārsvars aizbiedēs skatītājus. Kāds nozīmīgs starptautisks notikums var nest pat 20 procentus lielu programmas vidējās auditorijas pieaugumu, tajā pat laikā mazāk svarīgu ārzemju ziņu pārraidīšana var veicināt pat 10-15 procentu auditorijas kritumu.

Ziņojuma trīs autori, žurnālistikas profesors Kārdifas Universitātē Ričards Sambrūks (Richard Sambrook), Reuters žurnālistikas pētījumu institūta direktors Deivids Levijs (David Levy) un bijušais Reuters žurnālistikas pētījumu institūta pētnieks Saimons Teringtons (Simon Terrington), ir salīdzinājuši skatīšanās un lietošanas atšķirības starp BBC diviem galvenajiem vakara ziņu izlaidumiem, kuros parādās ārzemju ziņas, un BBC ziņu vietnes lietošanas paradumiem. Viņi arī skaidroja, vai redakcionālie lēmumi par ziņu secību, to garumu un tiem atvēlēto uzmanību ietekmē auditorijas datus.

Pētījumā autori izmantoja BBC Pulse Apsekojuma datus. Tā ir regulāra aptauja, ko veica neatkarīga pētniecības aģentūra, lūdzot skatītājus novērtēt, cik ļoti viņi seko līdzi vietējām, reģionālām un starptautiskajām ziņām. Viņi arī analizēja BARB datus, kas nodrošina oficiālo statistiku par Lielbritānijas televīziju skatītāju uzvedību pa minūtēm, un pētīja interneta vietņu ziņu statistku, kā arī salīdzināja to izmaiņas starptautiski jūtīgu un nozīmīgu notikumu laikā.  Autori arī pievērsa uzmanību redakcionālo lēmumu pieņemšanai, atspoguļojot starptautiskus notikumus. Proti, kādā secībā tie parādās ziņu dienesta raidījuma ietvaros, cik gari un izsmeļoši tie veidoti.

Pētījuma rezultāti rāda, ka starptautisko ziņu interneta auditorija ir vidēji (pat tad, ja summē) mazāka nekā diviem galvenajiem BBC ikvakara televīzijas ziņu izlaidumiem plkst. 18.00 un plkst. 22.00. Pētījums arī rāda, ka BBC, kas ir valsts finansēta sabiedriskā raidorganizācija, vēlējās ziņot par ārzemju notikumiem vēl pirms skatītājiem par tiem bija radusies interese un ka šīs izšķirošās redakcionālās izvēles neaizbiedēja auditoriju.

“Jautājums, uz ko mēs vēlējāmies atbildēt, bija: vai medijs zaudē auditoriju, ja tā saturā dominēt ārvalstu jaunumi,” saka D.Levijs. “Ir patīkami redzēt, ka televīzijas ziņu izlaidumi joprojām var nodot skatītājiem sižetus par nozīmīgiem ārvalstu notikumiem kā galvenos un nezaudētu skatītājus. Tomēr situācija nav viennozīmīga, jo tad, kad cilvēki dodas lasīt ziņas tiešsaistē, viņi atlasa to saturu, ko patiešām vēlas lasīt,” viņš uzsver.

BBC 2011.gadā ziņoja par Tunisijas sacelšanos ļoti detalizēti, lai gan sākotnēji par to bija visai maza interese. Taču, ņemot vērā, ka BBC turpināja nodrošināt skatītājus ar ziņām par notikumiem šajā valstī, tie pamazām sāka izrādīt interesi par šo tēmu, turklāt vēlāk interesējās arī par nemieru izplatīšanos visā Tuvo Austrumu reģionā. Taču tiešsaistē, gluži pretēji, lietotāji neizvēlējās lasīt stāstus par Tunisiju, pat tad, kad tiem bija veltīta vislielākā uzmanība televīzijas ziņu izlaidumos.

Tiešsaistes auditorija vairāk ieinteresējās par Arābu pavasara tēmu laikā, kad revolūcija izplatījās uz Ēģipti, taču pat tad statistiski tie iepalika televīzijas ziņu skatītājiem. TV izlaidumi piedāvāja notikumu atspoguļojumu par protestiem Ēģiptē visas dienas garumā, kamēr tikai pēc aptuveni diennakts līdzīga interese par notikušo parādījās tiešsaistes lasītājos. Ziņojuma autori neatrada nekādus pierādījumus tam, ka tiešsaistes saturs ietekmētu TV skatīšanos. Pat pretēji, Sambrūks, Levijs un Teringtons norāda, ka dati “ilustrē profesionālu redaktora atlases darbu, nododot skatītājiem interesējošos stāstus vēl pirms tiešsaistes auditorija, kas vienmēr pati izvēlas to, kas to interesē, nonāk līdz tiem.”

Pētījums arī parāda, ka tad, kad auditorijā ir radīta interese jeb, kā autori raksta, ir radusies apetīte par konkrēto tēmu, tā atradīs vajadzīgo informāciju jebkur un izlems, cik daudz vēlas iedziļināties. Tradicionāli BBC ziņu izlaidums plkst. 18.00 bija vērsts uz pašmāju notikumu atspoguļošanu, bet ziņu izlaidums plkst. 22.00 piedāvāja vairāk starptautisko ziņu. Tomēr, ja notikums ir radījis skatītājos interesi, tie vēlēsies par to dzirdēt jebkurā no ziņu izlaidumiem.

Tajā pat laikā, ja TV programmā tika piedāvāti ļoti padziļināti ziņu sižeti par nozīmīgiem starptautiskiem notikumiem, auditorija novērsās pēc aptuveni 15-20 minūtēm, nevis palika, lai uzzinātu visplašāko viedokļu un analīzes klāstu par notiekošo. Proti, TV ziņu redaktori, iespējams, bija nolēmuši veltīt visu programmu, piemēram, Japānas cunami vai Mubaraka atkāpšanās procesam,  tomēr skatītāji tam nepiekrita un, pārslēdzot kanālus, izlēma, kad tie bija redzējuši un uzzinājuši viņuprāt pietiekami.

Reuters žurnālistikas pētījumu institūts ir Eiropas Žurnālistikas observatorijas partneris Lielbritānijā.

Photo credits: Scorpions and Centaurs / Flickr CC