Kas ir interneta ienaidnieki?

2013. gada 14. March • Preses brīvība • by

Atzīmējot vispasaules dienu pret kibercenzūru, organizācija Reportieri bez robežām laidusi klajā ikgadējo ziņojumu par interneta brīvību, īpašu uzmanību veltot digitālās vides uzraudzībai un interneta lietotāju tiešsaistes darbību izsekošanai, ar ko nodarbojas arvien vairāk valdību visā pasaulē. Izmantojot dažādas tehnoloģijas, policija var izsekot un uzraudzīt tiešsaistes komunikāciju, kā rezultātā disidenti, blogeri un žurnālisti var tikt apcietināti. Mūsdienās internets ir kļuvis par jaunu cilvēka pamattiesību aizsardzības jomu un, saskaņā ar Reportieri bez robežām rīcībā esošajiem datiem, šobrīd realizēto interneta uzraudzības pasākumu rezultātā apcietinājumā atrodas ap 180 interneta pilsoņu.

Digitālā uzraudzība ir starptautisks un liels bizness: WikiLeaks “Spiegu lieta” 2011.gadā atklāja, kā šis noslēpumainais un necaurskatāmais biznesa sektors ir audzis kopš 2001.gada, un, saskaņā ar Reportieri bez robežām informāciju, šobrīd šis tirgus ir 5 miljardus dolāru vērts. Kurās valstīs interneta brīvība ir visapdraudētākā un kurās valstīs interneta uzraudzība ir visizplatītākā? Reportieri bez robežām min piecas valstis – interneta ienaidnieces, kurās internets un vispār digitālā vide tiek pastiprināti kontrolēta un tā tiek izmantota kā disidentu lamatas, jo tur regulāri tiek veikta viņu tiešsaistes darbību izsekošana, notiek lietotāju identificēšana un izsekošana. Šīs valstis ir Sīrija, Ķīna, Irāna, Bahreina un Vjetnama.

Bahreina ir valsts ar ļoti augstu interneta izplatības līmeni (77%) un labu savienojuma ātrumu, taču no otras puses, saskaņā ar ziņojumu, “karaliskā ģimene ir pārstāvēta visās interneta pārvaldības jomās un ir modernizējusi dažādus spiegošanas rīkus, lai izmantotu tos savām vajadzībām”. Izspiegojošu e-pastu izsūtīšana vai IP adrešu izsekošana un to bloķēšana ir regulāri izmantotas tiešsaistes novērošanas metodes šajā valstī.

Vjetnamā savukārt ļoti ātri var tikt atslēgtas interneta mājaslapas, izmantojot DNS uzbrukumus vai vienkārši pieprasot tās slēgt interneta pakalpojumu sniedzējiem, kuri ļoti paklausīgi pilda valdības prasības. Saskaņā ar Freedom House ziņojumu, “valdība te uzrauga un noklausās tādu pilsoņu zvanus, kuri ir atzīti par “aktīvistiem” vai “reakcionāriem”.

Irānā tiek realizēta vēl sarežģītāka stratēģija, lai panāktu pilnīgu interneta kontroli. Proti, darbojas “Halal Internet” jeb valsts oficiālais tīkls, kas burtiski norobežo tautu no pilnvērtīgas interneta pieejamības. Šī “paralēlā tīkla” uzbūve dod valdībai iespēju kontrolēt gandrīz visas Irānas iedzīvotāju tiešsaistes darbības, jo visas Irānas tīmekļa vietnes ir izvietotas uz vietējiem serveriem un, kā norāda Reportieri bez robežām, “valdība plāno samazināt starptautiskā interneta pieslēguma ātrumu, kas jau tā ir ierobežots līdz 128KB/s, un palielināt šī pakalpojuma abonēšanas maksu, lai uz tā fona padarītu valsts interneta lietošanu pievilcīgāku.”

Ķīniešu Lielais ugunsmūris jeb oficiāli saukts par “Zelta vairoga projektu“, iespējams, ir viens no zināmākajiem un efektīvākajiem ieročiem digitālās uzraudzības pasaulē, pieļaujot piekļuvi ārzemju tīmekļa vietnēm, taču tās filtrējot. Ķīnā ļoti viegli un ātri var tikt bloķēta IP adrese vai domēna vārds, un, izmantojot Deep Packet Inspection piekļuvi, tas var tikt darīts, pamatojoties uz “atslēgvārdu atklāšanu”, norāda Reportieri bez robežām. Lielais ugunsmūris ir “ieslēgts” kopš 2012.gada novembra, kad Ķīnas komunistiskā partija uzspieda savu gribu pat virtuālajiem privātajiem tīkliem (VPN jeb Virtual Private Network), ko nodrošināja ārvalstu uzņēmumi un ko visbiežāk izmantoja Ķīnas iedzīvotāji, lai izvairītos no virtuālās izsekošanas. Saskaņā ar Reportieri bez robežām ziņām, Ķīnā vismaz pieci valdības departamenti realize interneta uzraudzību, kā rezultātā 30 žurnālisti un 69 interneta pilsoņi ir jau notiesāti un apcietināti.

Sīrijā turpretim internetu kontrolē divas valsts prezidenta Bašara al Asada izveidotas aģentūras – Sīrijas Datoru biedrība (Syrian Computer Society) un Sīrijas Telekomunikāciju uzņēmums (Syrian Telecommunications Establishment). Saskaņā ar 1999.gadā sagatavotu dokumentu, kas nonācis Reportieri bez robežām rīcībā, Sīrija arī cenšas izveidot oficiālo valsts interneta tīklu. Sīrijā regulāri tiek īstenotas dažādas interneta vides uzraudzības aktivitātes, notiek lietotāju aktivitāšu izsekošana un arī personas datu izmānīšana ir starp biežāk izmantotajām aktivitātēm. Paralēli tam der atcerēties to, kā Sīrijas valdībai izdevās burtiski izslēgt internetu visā valstī, lai novērstu jebkādus savienojumus ar ārvalstīm. Pārsteidzoši, ka tādas valstis kā Kuba, Ziemeļkoreja, Birma un Uzbekistāna, kas bija minētas 2012.gada ziņojumā, nav atzīmētas šā gada ziņojumā.

2013.gada ziņojumā Reportieri bez robežām mēģinājuši daudz detalizētāk aprakstīt un sniegt liecības par “interneta ienaidniekiem”, pētot korporatīvos spēlētājus. Rezultātā ziņojumā piedāvāts arī “korporatīvo ienaidnieku” reitings, kurā minētas piecas kompānijas, kuras visaktīvāk pārdod interneta cenzūras un uzraudzības produktus diktatorisko režīmu valdībām. “Digitālā laikmeta algotņu” sarakstā uzskaitītie ir Lielbritānijas uzņēmums Gamma Group, Vācijas kompānija Trovicor, Itālijas – HackingTeam, Francijas uzņēmums Amesys un amerikāņu Blue Coat Systems. Atsaucoties uz Reportieri bez robežām:

“Trovicor uzraudzības un informācijas pārtveršanas produkti ir ļāvuši Bahreinas karaliskajai ģimenei  izspiegot ziņu sniedzējus un tos apcietināt. Sīrijā Deep Packet Inspection sistēma, ko izgatavojuši Blue Coat Systems, ļāva pastāvošajam režīmam  izspiegot disidentus un interneta pilsoņus, tādējādi panākot to apcietināšanu un spīdzināšanu. Amesys ražotie Eagle produkti tika atrasti gāztā Lībijas diktatora Muamara Kadafi slepenpolicijas birojos. Ļaunprātīgās programmas, kas paredzētas, lai ielauztos datoros un ko izstrādājuši gan HackingTeam, gan Gamma, ir plaši izmantotas no dažādu valdību puses, lai atšifrētu žurnālistu un intenreta pilsoņu paroles.”

2012.gadā WikiLeaks sniedza pierādījumus tam, kā Selex Elsag (uzņēmums, ko kontrolē Itālijas Finemeccanica group) nodrošināja Sīrijas valdību ar telekomunikāciju sistēmām un garantēja to uzturēšanu pat tad, kad valstī notika vismasveidīgākie protesti. Tiesa, uzņēmumu, kas nodarbojas ar interneta uzraudzības sistēmu un produktu radīšanu un to uzturēšanu, visdrīzāk, ir vairāk nekā tikai tie, kas minēti Reportieri bez robežām ziņojumā.

Eiropas Savienība nesen apstiprināja Marietes Šākes (Marietje Schaake) izstrādāto digitālās brīvības stratēģijas Eiropas Savienības ārpolitikā pirmo redakciju, kurā arī atklāta saikne starp interneta uzraudzības tehnoloģiju ražotājiem un diktatoriskajām valstīm. Tikmēr cilvēku tiesības tiešsaistē joprojām nemitīgi tiek apdraudētas, arī demokrātiskās valstīs.

Foto credits: RobH (Own work) [CC-BY-SA-3.0], izmantojot Wikimedia Commons

No angļu valodas tulkojusi Līga Ozoliņa. Raksta oriģināls Who are the Enemies of the Internet? ir publicēts Eiropas Žurnālistikas observatorijas interneta portāla angļu valodā.

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , ,

Send this to friend