Sociālie mediji – žurnālistu “zelta ādere”

2013. gada 23. February • Jaunie mediji • by

Žurnālist tic, ka sociālo mediju izmantošana ir ļāvusi uzlabot viņu profesionālo tēlu, palīdz reklamēt viņu darbu, kā arī  pozitīvi ietekmē kontaktu ar auditoriju. Ir pat daļa žurnālistu, kuri nebaidās apgalvot, ka sociālie mediji uzlabo viņu darba produktivitāti un, ja to nebūtu, viņi nespētu veikt savus tiešos pienākumus.

Šie ir galvenie secinājumi, kas izdarāmi no ikgadējās CISION veiktās aptaujas, kuras ietvaros aptaujāti 3650 žurnālisti no 11 dažādām valstīm, tai skaitā, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Somijas, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas un Austrālijas.

Pētījums rāda, ka žurnālistu vidū mikroblogošanas vietnes (twitter) ir visiecienītākās (80%) un salīdzinājumā ar pērno gadu šāda tipa socialo mediju popularitāte ir augusi par 10%. Kā nākamais iecienītākais sociālais medijs žurnālistu vidū ir profesionālais sociālais tīkls LinkedIn, ko lieto 76% aptaujāto, un sociālais tīkls Facebook, ko izmanto 72% žurnālistu.

Žurnālisti sociālajos tīklos visbiežāk komentē (nedēļas ietvaros – 71,2%, ik dienas – 46,9%), uztur profesionālo, ar darbu saistīto profile (nedēļas ietvaros – 61,3%, ik dienas – 42,4%), raksta mikroblogošanas vietnēs (nedēļas ietvaros – 60,6%, ik dienas – 38,5%), seko līdzi diskusijām par pašu radīto saturu (nedēļas ietvaros – 62,3%, ik dienas – 36,7%). Daudz mazāk žurnālisti līdzdarbojas tādās satura radīšanas vai informācijas ievākšanas vietnēs kā Wikipedia.

Atbildes uz jautājumu, kāpēc žurnālisti izmanto sociālos medijus, atšķiras atkarībā no tā, kādu mediju tipu aptaujātie pārstāv. Piemēram, blogus žurnālisti izmanto, lai iegūtu informāciju un komentārus par jaunākajām ziņām (44,7%), sekotu līdzi jaunumiem (33,7%), publicētu un reklamētu pašu radīto saturu (33,1%).  Turpretim, tā saucamās „lietotāju radītā satura vietnes” (Wikipedia), lielākā daļa žurnālistu (53,6%) izmanto, lai atrastu informāciju vai to pārbaudītu (41,9%). Mikroblogošanas vietnes savukārt biežāk tiek izmantotas, lai izvietotu savu personīgo saturu, dokumentētu notikumus un sekotu līdzi kopējai informācijas plūsmai. Lielākā daļa žurnālistu (49%) izmanto profesionālos sociālos tīklus, lai, izmantojot atļautus paņēmienus, pilnveidotu savu kontaktu datubāzi, kamēr tradicionālie sociālie tīkli tiek izmantoti, lai publicētu savu saturu (53,8%) vai iegūtu/sekotu līdzi informācijai (40,1%). Vismazāk no visiem sociālajiem medijiem tiek izmantota video dalīšanās vietne YouTube un, tā saucamās, grāmatzīmju vietnes.

Kopumā žurnālistu un arī masu mediju pētnieku attieksme pret sociālajiem medijiem ir ļoti pozitīva. Lielā skaitā (70%) žurnālisti tic, ka sociālo mediju izmantošana ir ļāvusi uzlabot viņu profesionālo tēlu un palīdz reklamēt viņu darbu, kā arī  pozitīvi ietekmē kontaktu ar auditoriju. No otras puses, mediju eksperti saka, ka sociālie mediji apdraud tādu tradicionālās žurnālistikas vērtību kā objektivitāte, tajā pašā laikā plašās sociālo mediju sniegtās informācijas ievākšanas, salīdzināšanas un tās pārbaudīšanas iespējas uzlabo žurnālistikas kvalitāti.

Tiesa, arī paši žurnālisti saredz ēnas puses tajā, ka savā profesionālajā darbā izmanto sociālos medijus. Viņus visvairāk bažīgus dara jautājums par datu drošību, kā arī par sociālajos medijos atrodamās informācijas ticamību.

Ar visiem aptaujā iegūtajiem datiem var iepazīties šeit.

No angļu valodas tulkojusi Līga Ozoliņa. Raksta oriģināls Social Media, “o mină de aur” pentru jurnalişti ir publicēts Eiropas Žurnālistikas observatorijas interneta portālā rumāņu valodā.

Print Friendly

Atslēgvārdi:, , , , , , , ,

Send this to friend