ES virzās pretim digitālās brīvības stratēģijas ieviešanai

2013. gada 10. January • Mediji un politika • by

Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta nesen apstiprināto ziņojumu „Digitālās brīvības stratēģija ES ārpolitikā”, digitālās tiesības ir pelnījušas tikpat lielu aizsardzību kā citas cilvēktu pamattiesības.

Holandiešu pārstāve Eiropas Parlamentā Mariete Šāke (Marietje Schaake) prezentēja ziņojumu, kas ilgtermiņā varētu mainīt Eiropas politiku digitālās brīvības un interneta politikas jomā. Šis ziņojums, kas ar balsu vairākumu tika apstiprināts Strasbūrā, izvirza konkrētas idejas, kas, ja tiks ievērotas visā Eiropas Savienībā, padarīs Eiropu par vienu no progresīvākajiem reģioniem pasaulē digitālajā jomā. Piemēram, ziņojumā apgalvots, ka „neierobežota pieeja internetam, mobilajiem telefoniem un citām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām ir ietekmējusi cilvēktiesības un pamatbrīvības, sekmējot izpausmes brīvību, vairojot informācijas pieejamību, tiesības uz privātumu, kā arī radījusi iespēju apmainīties viedokļiem visā pasaulē”.

VIDEO: Ziņojuma prezentācija Eiropas Parlamentā

Ziņojumā starp 71 detalizēti izklāstīto punktu apspriesti vairāki strīdīgi digitālās pasaules jautājumi, piemēram, sociālie mediji, kas „dod iespēju valdībām nodoties tiešajai diplomātijai” un izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas konfliktu reģionos, lai „realizētu mieru vairojošas aktivitātes pilsoniskajā sabiedrībā”. Ziņojumā arī uzsvērta nepieciešamība pēc skaidras un vienotas politiskās diskusijas un lēmumu pieņemšanas attiecībā uz internetu, respektējot tā atvērto un iesaistošo dabu. Tāpat nepieciešams saglabāt interneta neitralitāti un principu, ka interneta piegādātāji „nebloķē, nediskriminē, nepasliktina vai nedegradē šo pakalpojumu un lai ikviens to var izmantotu pēc saviem ieskatiem informācijas sūtīšanai, izvietošanai, saņemšanai u.c.”.

Ziņojumā arī aprakstīts tas, kā diktatoriska režīma valstīs bieži vien jaunās tehnoloģijas tiek izmantotas, lai ierobežotu cilvēktiesības, cenzējot, kontrolējot un virtuāli izsekojot interneta lietotājus un viņu aktivitātes, cenšoties panākt viņu arestus vai apklusināšanu. Lai demonstrētu Eiropas pozīciju pret šādu demokrātisko pamatvērtību ierobežošanu, ziņojuma autori aicina „aizliegt represīvo tehnoloģiju un to apkalpošanas sistēmu eksportu uz autoratīvu režīmu valstīm” un lūdz Eiropas Komisiju „atzīt, ka ir valstis, kas realizē kontroli un respresijas pret saviem iedzīvotājiem, sabiedriskajām organizācijām un aktīvistiem un ka ir valstis, kurās par būtisku biznesa sastāvdaļu kļūst interneta satura bloķēšana, pretēji domājošo, žurnālistu, aktīvistu un disidentu identificēšana un uzraudzīšana, izmantojot modernās tehnoloģijas”. Vēl ziņojuma autori aicina Eiropas Komisiju „iestāties pret likumīgu izpausmju kriminalizēšanu internetā”. Nesenie notikumi Sīrijā un daudzās citās valstīs, kurās internets tika izmantots protestu organizēšanai un ko bija centieni apturēt un ierobežot, jautājums ir neatliekams un steidzami risināms.

Atsaucoties uz Marieti Šāki, tas, ka Eiropas Parlaments ir apstiprinājis viņas ziņojumu, apliecina, ka „jaunās tehnoloģijas sniedz milzīgas iespējas, taču cilvēki tās var pilnībā novērtēt un izmantot tikai tad, ja apzināmies arī draudus, ko informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana var nest sev līdzi, piemēram, autoritatīvos režīmos”. Ziņojumā aicināts ievērot vienu Eiropas Savienības digitālo stratēģiju gan ārpolitikā, gan iekšpolitikā.

Print Friendly

Atslēgvārdi:, , , , , , ,

Send this to friend