Grieķijas krīze nes līdzi arī mediju cenzūru

2012. gada 9. December • Preses brīvība • by

Žurnālistu aresti, ierosinātas lietas pret aktīviem interneta lietotājiem un viņu apcietināšanas. Eiropas Savienības (ES) vadošajām amatpersonām nosūtīts lūgums  iejaukties, jo mediji Atēnās saskaras ar vēl nepieredzētu vārda brīvības apdraudējumu.

Ekonomiskā krīze Grieķiju ir pamatīgi nospiedusi. Ilgstošie nemieri turpina rībināt valsts galvaspilsētu, kamēr ne tuvu vēl nav rasts risinājums ieilgušajām finansu likstām. Laikraksti visā pasaulē ziņo par vērienīgajiem streikiem un protestiem, kas vērsti pret Grieķijas parlamentā sāktajām diskusijām par jauna 13,5 miljardu taupības plānu. Tomēr ir vēl arī cits protestu iemesls – draudi vārda brīvībai. Cenzūras indeksā ir paustas ziņas par „vairākiem cenzūras gadījumiem un uz medijiem izdarītu spiedienu” un „sistemātiskiem centieniem mazināt mediju brīvību”. Kostasa Vaksevanisa stāsts simboliski raksturo bīstamo atmosfēru, kāda valda Grieķijas medijos.

Pētnieciskais žurnālists un Hot Doc izveidotājs Vaksevaniss 28.oktobrī tika arestēts Atēnās pēc tam, kad viņa žurnāls publicēja sarakstu ar prominentu Grieķijas pilsoņu vārdiem un uzvārdiem, kuriem ir bankas konti Šveicē. Šajā sarakstā, kā apgalvots Business Insiders, iekļauti ar Grieķijas premjerministru Antonisu Samarisu saistītu cilvēku vārdi, kas valdībai ir bijuši zināmi jau kopš 2010.gada, taču turēti noslēpumā. Vaksevaniss tika atbrīvots no apcietinājuma 1.novembrī. Viņa arests izraisīja nosodījumu visā pasaulē. Reportieri bez robežām un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāve mediju brīvības jautājumos Duņa Mijatoviča aicināja viņu atbrīvot un arī interneta vietnē Twitter tika savākts aptuveni 16 000 parakstu, iestājoties par Vaksevanisa atbrīvošanu.

Diemžēl Vaksevanisa stāsts nav vienīgais, kas signalizē par nopietniem runas brīvības ierobežojumiem Grieķijā. Arī žurnālists Spiross Karatzaferis tika arestēts 31.oktobrī pēc tam, kad bija publicējis rakstu par „zaudējumu nodarīšanu” Grieķijas ekonomijai. Žurnālistam tika prasīts atklāt informācijas avotus informācijai (klasificēti dokumenti un e-pasti), ko tas bija ieguvis no Anonīmas hakeru apvienības, kas apliecināja, ka Grieķijas budžeta deficīts ir viltus ziņas. Divi Grieķijas sabiedriskās televīzijas ERT žurnālisti, Kostas Arvanitis un Marilena Katsimi, tika atlaisti pēc tam, kad pētīja gadījumu, kad policija spīdzināja antifašistiskos protestantus. Ir ziņots arī par citiem digitālās cenzūras gadījumiem, kas vērst pret interneta lietotājiem.

Šo iemeslu dēļ Cenzūras indekss un deviņas citas mediju brīvību aizstāvošas organizācijas sagatavoja uzsaukumu ES amatpersonām, aicinot iejaukties un pārtraukt mediju cenzūru Grieķijā. Arī New York Times komentāru slejā iestājās par žurnālistu tiesībām publicēt saturu, kas ir tautas interesēs. Atsaucoties uz New York Times, „Grieķijas līderiem vairāk uzmanības vajadzētu pievērst dažādu iespējamo finansu noziegumu atklāšanai, nevis vērsties pret žurnālistiem”.

Foto kredīts: Kostas Vaxevanis – International Support Group Facebook vietnē

Print Friendly

Atslēgvārdi:, , , , , ,

Send this to friend