Reģionālie mediji un Web 2.0

2012. gada 12. March • Jaunie mediji • by

Līdzdalības jeb pilsoniskā žurnālistika: žurnālistikas daudzveidības garants vai mediju mārketinga instruments?

Redakcijas visā pasaulē pievēršas sociālajiem medijiem, lai paaugstinātu lietotāju līdzdalības līmeni. Ar dažādiem panākumiem ir testēti vairāki lietotāju iesaisti veicinoši modeļi, piemēram, vācu izdevums Bild ieviesa rubriku „lasītājs–reportieris”, bet britu The Guardian realizēja kampaņu, kurā aicināja lasītājus pētīt viņu milzīgo datu bāzi, lai palīdzētu  meklēt nodokļu nemaksātājus starp Lielbritānijas parlamentāriešiem.

Jautājums ir, vai šī jaunā „līdzdalības žurnālistikas” forma sekmē žurnālistikas daudzveidību un vai mediju kompānijas tai piešķir jebkādu būtisku nozīmi. Nesen Dortmundes Tehniskajā universitātē veiktā pētījumā žurnālistikas profesore Annika Zēla (Annika Sehl) analizējusi dažādas reģionālo laikrakstu Web 2.0 pielietošanas stratēģijas. Pētījums rāda, ka eksperimenti, piedāvājot lietotājiem jaunus līdzdalības žurnālistikas formātus, galvenokārt ir saistīti ar resursu trūkumu mediju organizāciju iekšienē.

Pētījumā „Līdzdalības žurnālistika dienas laikrakstos: žurnālistikas daudzveidības empīriskā analīze reģionālajos laikrakstos” (Partizipativer Journalismus in Tageszeitungen: Eine empirische Analyse zur publizistischen Vielfalt im Lokalen) papildu vairāku drukāto laikrakstu, tai skaitā, Braunschweiger Zeitung, Rheinische Post un Westdeutsche Allgemeine Zeitung kontentanalīzei, Zēla intervē arī daudzus Vācijas dienas laikrakstu redaktorus vai tiešos redakcionālo lēmumu pieņēmējus.

Abas šī pētījuma daļas atklāj interesantus rezultātus. Piemēram, kontentanalīzes rezultāti atklāj ļoti atšķirīgu lietotāju atgriezeniskās saites klātbūtni lokālo ziņu rubrikās. Lietotāji visaktīvāk reaģēja uz medija ziņojumiem. Tikmēr formāti, kas lietotājus mudinātu ieteikt jaunas tēmas vai piedalīties pētniecības procesā ir ļoti reti sastopami, pierādot, ka pat žurnālistikas 2.0 ērā daudzi žurnālisti joprojām vēlas paturēt sev vārtsarga lomu un izlemt, kas ir svarīgi, bet kas nav.

Arī autores veiktās intervijas ar redaktoriem sniedz vērtīgu informāciju. Piemēram, gandrīz visi aptaujātie (94%) izsaka  vēlmi stiprināt lasītāju lojalitāti pret konkrēto laikrakstu. Lielākā daļa jeb 79% cer, ka medija interneta versijas palīdzēs sasniegt jaunas mērķa grupas, bet 69% tādējādi vēlas iegūt jaunus lasītājus tieši drukātajiem izdevumiem. Uz to, ka dažādi līdzdalības elementi sniegs atgriezenisko saiti uz viņu sniegto saturu, cer 82% redaktoru, kamēr tikai 64% vēlas ar to vairot viedokļu dažādību medijā, bet tikai 54% norāda, ka ar to patiesi vēlas iedziļināties vietējos notikumos.

Pētījuma viens no galvenajiem secinājumiem ir tas, ka redaktorus iestāties par līdzdalības (pilsonisko) žurnālistiku liek drīzāk ekonomiska rakstura motīvi, nevis patiesa vēlme žurnālistikas procesā vairot sabiedrības iesaisti.

Ar pētījuma autori Anniku Zēlu var sazināties, rakstot uz e-pastu: annika.sehl@tu-dortmund.de

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , , , , ,

Send this to friend