Kā un kam žurnālisti izmanto sociālos medijus

2012. gada 6. February • Jaunie mediji • by

Eirobarometrs veicis pētījumu par sociālo mediju lietošanas paradumiem žurnālistu vidū.

Pētījumā piedalījušies žurnālisti no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kā rāda iegūtie dati, žurnālistu vidū stabili līderi lietošanas ziņā ir četri sociālie mediji – Facebook, Twitter, Myspace un Youtube. Starp diviem populārākajiem vērojamas lietojuma atšķirības: ja Facebook izmanto gan darba, gan privātām vajadzībām, tad tviteris galvenokārt tiek izmantots profesionāliem nolūkiem. Taču ir arī valstis, piemēram, Igaunija, Somija, Bulgārija, Kipra un Dānija, kur, galvenokārt dēļ ziņojumu apjoma ierobežojuma (140 zīmes), tviteris vispār nav kļuvis īpaši populārs.

Pieredze un paradumi
Vidēji aptaujātajiem žurnālistiem ir 3-5 gadu ilga sociālo mediju lietošanas pieredze, un, kā jau minēts iepriekš, tie tiek izmantoti gan darba, gan privātām vajadzībām. Lai arī lielākā daļa šiem nolūkiem katrā sociālo mediju vietnē izveido vienu profilu, ir arī žurnālisti, kas veido divus lietotāja kontus un strikti nodala profesionālo komunikāciju no personiskajām interesēm.

Kopumā sociālo mediju lietošanas paradumus žurnālistu vidū var iedalīt trīs līmeņos: pasīvais (noteiktu interneta vietņu paturēšana uzmanības lokā, sekošana līdzi tam, kas jauns), aktīvais (informācijas meklēšana) un interaktīvais (informācijas izvietošana u.c.). Lai arī visi žurnālisti prot angļu valodu, sociālos medijus tie lieto galvenokārt dzimtajā valodā. Attiecībā uz šo mediju lietošanas biežumu žurnālistu atbildes bija ļoti atšķirīga. Daļa šos medijus lieto retāk kā reizi pāris dienās, bet ir arī daļa žurnālistu, kam sociālie mediji ir atvēri visu laiku, vai nu datorā vai viedtelefonā.

Vajadzības, ko apmierina sociālie mediji
Lūgti novērtēt, kāpēc lieto sociālos medijus un daudzkārt aizstāj ar tiem tradicionālos medijus, kā galvenās sociālo mediju priekšrocības minēts nesalīdzināmais informācijas aprites ātrums, informācijas plūsmas nepārtrauktība, pieeja plašākam informācijas avotu lokam, cilvēkiem un ērta piekļuve dažādiem viedokļiem.

Primāri sociālo mediju lietošanu nosaka mērķis meklēt un ievākt informāciju, saprastu, vai tēmā ir vērts iedziļināties, sazināties ar citiem, nodot savus ziņojumus un iegūt par tiem atgriezenisko saiti. Sekundāra ir atbalsta meklēšana, bet par nepopulāru var uzskatīt mērķi veidot sabiedrības viedokli vai iesaistīties politiskajā retorikā.

Tomēr katru sociālo mediju žurnālisti izmanto atšķirīgu motīvu vadīti. Piemēram, Facebook un tviterī var publicēt jaunumus, meklēt informāciju, sazināties ar cilvēkiem, kurus intervēt, vākt viedokļus, ģenerēt idejas, novērtēt sabiedrības viedokli, iegūt atgriezenisko saiti, meklēt piemērus, reklamēt savu darbu, sazināties ar citiem žurnālistiem u.c. Tikmēr citus sociālos medijus var izmantot tikai kādiem šauriem, konkrētiem mērķiem. Piemēram, Youtube var atrast video failus un oriģinālas idejas, Flickr var atrast fotogrāfijas, Linkedin palīdz iegūt biogrāfiska rakstura informāciju par cilvēkiem, dažādas wiki lapas var palīdzēt saprast informāciju par notikumu attīstību vēsturiskā perspektīvā un iegūt fona informāciju u.c.

Vai sociālo mediju lietotāji sabiedrības viedokļa līderi?
Pētījumā arī analizēts tas, kā žurnālisti vērtē sociālajos medijos darbojošās personas un to izteiktos viedokļus. Vai tiešām tie, kas līdzdarbojas sociālajos medijos virza sabiedrības viedokli? Lai arī jautājums, pēc žurnālistu domām, ir diezgan komplicēts, iezīmējās divi pretēji viedokļi, proti, – vieni šim apgalvojumam piekrīt, bet otri – nē.

Tie, kas apgalvo, ka sociālo mediju līderi ir sabiedrības viedokļa līderi, kā galveno argumentu min informācijas aprites ātrumu. Proti, tie, kas izmanto sociālos medijus, visdrīzāk, informāciju saņem ātrāk nekā citi, tādējādi var arī to nodot citiem ātrāk nekā citi un kaut kādā mērā iegūst varu pār tās saņēmējiem. Vēl kā būtisks arguments tiek minēta ziņojumu intensitāte un sekotāju skaits. „Ja tev kaut ko atkārto vairākkārt, tu sāc tam ticēt…” intervijā saka kāds Dānijas privātas radio stacijas žurnālists. Tāpat tiek norādīts, ka šis vairs nav teorētiski apspriežams jautājums, jo šo sakarību pierādīja jau nesenie notikumi ar protestu organizēšanu Grieķijā un Arābu valstīs.

Savukārt, tie, kas neuzskata, ka sociālo mediju aktīvisti veidotu sabiedrības viedokli, šo nostāju pamato sekojoši: ja kāds var ietekmēt citus, tad to nosaka tikai tas, kas ir šī par personu un kas viņai ir, ko teikt, nevis kanāls, kurā teiktais tiek izplatīts. Tie, kas ir viedokļa līderi sociālajos medijos ir, vai arī agrāk vai vēlāk būtu kļuvuši, par viedokļa līderiem arī citos medijos.  Tāpat tas būtu pretrunā ar sociālo mediju sākotnējo filozofiju, proti, ka tie ir platformas, kas palīdz cilvēkiem veidot domubiedru grupas, sazināties un tīkloties savā starpā, nevis izcelt kādu uz citu fona.

Tā nav tikai iespēja, tie ir arī riski
Tomēr pētījuma gaitā žurnālisti atklāj arī virkni problēmu, kas saistās ar sociālo mediju izmantošanu profesionāliem nolūkiem. Kā galvenais un būtiskākais riska faktors ir sociālajos medijos atrodamās informācijas ticamība un tās pārbaudīšanas iespējas. Bez tam sociālajos medijos, pēc žurnālistu domām, var parādīties datu un informācijas drošības problēmas, jābūt modriem, lai nepārkāptu vispārpieņemtās cilvēciskās un arī profesionālās ētikas robežas, iespējami dažādi autortiesību pārkāpumi.

Daļu šo problēmu atrisinātu arī tas, ja mediju organizācijas izstrādātu vadlīnijas, kā darbiniekam vajadzētu komunicēt sociālajos medijos un kāda ir kārtība sociālo mediju  satura izmantošanā viņu radītajā saturā. Nevienā no aptaujāto žurnālistu pārstāvētajām mediju organizācijām šādu vadlīniju nav, tāpēc katrs vadās no savas iekšējās sajūtas un sava iekšējā profesionālās ētikas kodeksa.

Eirobarometra pētījums „Journalists and Social Media” veikts 2011.gada rudenī un tā ietvaros veiktas 135 dziļās intervijas ar pieciem žurnālistiem (2 TV žurnālisti, 2 radio žurnālisti un 1 rakstošais žurnālists) no katras Eiropas Savienības dalībvalsts.

Viss pētījums angļu valodā pieejams šeit: Journalists and Social Media

Print Friendly

Atslēgvārdi:, , , , , ,

Send this to friend